VĒSTURE
Jau no 14.gadsimta tagadējā spīķeru kvartālā atradās kuģu kravu iekraušanas, izkraušanas vietas un noliktavas, kas vācu valodā tika dēvētas par Hanf-Ambaren jeb kaņepāju noliktavām.
Spīķeru kvartāla un tagadējā Rīgas Centrāltirgus rajona spīķeru apbūve izveidojusies galvenokārt 19.gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados pēc Rīgas cietokšņa likvidēšanas, kas Rīgas centru pārveidoja pēc pilsētbūvnieciskas ieceres, kuras pamatā bija pilsētas arhitekta J.D. Felsko un arhitekta O. Dīces 1856.gadā izstrādātais projekts. Saskaņā ar šo projektu cietokšņa grāvjus uz dienvidrietumiem no Vecrīgas bija paredzēts pārveidot par ostas baseinu, bet teritoriju tālāk - līdz tagadējai Turgeņeva ielai - apbūvēt ar viendabīgas formas noliktavām. Laika posmā no 1864.līdz 1886.gadam kopā tika uzcelti 58 spīķeri, no kuriem saglabājušies vairs tikai 13.
Sarkanie Spīķeri ir celti "Ķieģeļu stilā" – vienā no 19.gadsimta eklektisma stila formālajiem paveidiem, kas bija īpaši izplatīts rūpniecības ēku un noliktavu arhitektūrā. Starp arhitektiem, kas radījuši Spīķeru ēkas, minami Kārlis Felsko, Frīdrihs Hess, Roberts Pflūgs, Reinholds Šmīlings un Jānis Baumanis.
Dzelzceļa attīstība un strauji pieaugošie preču pārvadājumi veicināja vajadzību pēc lielākām preču noliktavām. Tādejādi pakāpeniski spīķeri zaudēja savu funkcionālo nozīmi. Īpašnieki nolēma pārbūvēt spīķerus - daļu pielāgoja tirgus infrastruktūrai un saimnieciskajai darbībai. Bija plāns pārējos spīķerus pārprojektēt par dzīvojamām ēkām, un 1929.gadā būvinženieris Teodors Hermanovskis vienu spīķeri pārbūvēja par piecstāvu dzīvojamo ēku. Tieši šo un vēl divas citas Spīķeru ēkas pārdesmit gadus vēlāk nojauca, lai izbūvētu Krasta ielas trasi.
Sarkano Spīķeru liktenis pilnībā mainījās līdz ar Centrāltirgus izbūvi. Lielāko daļu spīķeru nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunajam tirgum, vēl daļu spīķeru ēku pārprojektēja atbilstoši Centrāltirgus vajadzībām. Vienu no Nēģu ielas spīķeriem izveidoja atbilstošu Centrāltirgus pārvaldes vajadzībām. Savukārt 1936.gadā spīķeri Latgales ielā pārbūvēja par putnu kautuvi ar speciālo lopu plunšu (iekšu) kanalizāciju.
1932.gada 5.martā Rīgas Domes izdeva likumus, kas vēl vairāk negatīvi iespaidoja Spīķeru kvartāla likteni. Likumi noteica Spīķeru izmantošanas un pārbūvēšanas kārtību, spēcīgi ietekmējot Spīķeru kvartāla saimniecisko darbību. Tika ierobežota ēku pārbūve, ja īpašnieks vēlējās pārbūvēt ēku, tam bija jānoslēdz sevišķs vienošanās līgums ar Rīgas Domi, kā arī jāapmet pārbūvētās ēkas.
