Mirklī, uzkāpjot ieejas un izejas slieksnim, iespējams notvert pavedienu pat tad, ja audums iziris audēja rokās. Bet sākumā bija teikumi, kuri nespēja palikt nepārprasti un kuru vienkāršība bija to kraujas mala, kas stiepās no viena mezgla līdz nākamajam, no viena nospieduma uz nākamo. Caurspīdīgās ēnās ieplūst miglājs, kas zobojas par līkumiem, kuros pats ietiepīgi rāpjas, turoties pretim brīvdienu nogurumam. Aizsegu plaši pavērtajās acīs tas kļūst par zemes pikuci, par spēcīgu lietu, kas šķeļ trajektorijas dažādos ātrumos. Saēstos audos nebula izšķīst sevī, ļaujot sarunām kļūt par svecēm, kas izgaismo vien klusākās kustības. Asemiskās zīmēs miglājs stostās ap sevi, līdz iekrīt atkārtojumu virtenē.

 

IZEJA, STOSTĪŠANĀS & MIGLĀJS
Kurators Kaspars Groševs
Dalībnieki: Frenks Boids, Īrisa Erbse, Vivjena Grifina, Inga Ģibiete, Miko Kuorinki, Henings Lindkvists, Ouens Rajens
6. decembris, 2015 – 24. janvāris, 2016,

Spīķeru kvartāls, kim? Laikmetīgās mākslas centrs

Kaspars Groševs (1983) ir mākslinieks un kurators, kura ikdienu aizņem līkumi un virāžas.

Inga Ģibiete (1979) seko trausla dzīpara atstātām pēdām.

Vivjena Grifina (Vivienne Griffin, 1975) vēro nemieru, kas neatkāpjas, līdz nav atkārtojis sevi neskaitāmās kopijās.

Ouens Raiens (Eoghan Ryan, 1987) dejo spuldžu gaismā, ļaujot vēsturei izkārtoties raupjās faktūrās.

Hennings Lindkvists (Henning Lundkvist, 1981) krāj vārdus, kuru nozīme ceļo no tropiem uz Arktiku.

Miko Kuorinki (Mikko Kuorinki, 1977) mulsina bezbailīgos un smeļas debess spīdekļu rakstos.

Īrisa Erbse (1990) raksta dzeju un brūvējumu receptes.

Frenks Boids (Frank Boyd, 1983) ļauj tukšumam izskanēt elektriskā dīkstāvē.