Kafija- melnais grēks vai veselības panācēja?

Kafija ir viens no tiem produktiem, par kuru visbiežāk dzirdētais ir vai nu melns vai balts. Taču kā jau ar visu- domas uztura speciālistu un zinātnieku vidū dalās, un monētai, kā vienmēr, ir divas puses. Arī šajā rakstā mēģināšu šķetināt kafijas plusus un mīnusus, taču uzreiz varu pateikt vienu (ko no manis var dzirdēt gana bieži) – kas vienam zāles, otram inde!

Informācijas avots: www.topivesels.lv

Kafija izgājusi nosodījuma ēru, kad tā tika vainota pie pārmērīgas organisma skābināšanas jeb izmaiņām pH līmenī (kuras vairāki teorētiķi apgalvo, ka izraisa pilna spektra saslimšanas), rada aizcietējumus, dehidrē/sausē ķermeni, paātrina novecošanos un izslauc organismu no kalcija rezervēm. Hmm! Izklausās gana pārliecinoši, lai kafiju uzturā nelietotu, taču vai šī rūgtenā dzira patiešām ir tik melna, kā to mālē?

Kāds naturopāts reiz teicis: “Kas salds mēlei, tas rūgts vēderam, kas rūgts mēlei, tas salds vēderam!” (..) Šis man liek domāt un šķetināt vaļā pētījumus par kafijas labumiem, jo mēs taču zinām, ka tā ir rūgta, vai ne?

Kas labs? (plusi)

Kā jebkura rūgtviela, arī kafija ir brīnišķīgs aknu stimulators, tas nozīmē, ka kafija palīdz izdalīties žultij un atbrīvot aknas no toksīniem. Tāpat kafijai piemīt aknu aizsargājoša iedarbība, kā arī tā normalizē aknu fermentu līmeni. (5)

Kafijā ir daudz labvēlīgu vieliņu, kas var pozitīvi ietekmēt veselību. Tā satur labu daudzumu antioksidantu, kas pasargā organismu no novecošanas, šūnu deģenerācijas, iekaisumiem un saslimšanām.
- Kahveols un kafestols ļoti ievērojami palielina Glutationa S-transferāzes (antioksidanta enzīms, kuru saražo ķermenis pats un ir daudz potentāks par antioksidantiem, kurus uzņemam ar uzturu!) aktivitāti un sintēzi. Šis enzīms tiek uzskatīts par dabīgo līdzekli vēža prevencijai un ir terapeitisks “ārstēšanas” rīks vēža pacientiem. Mērena/vidēja kafijas malkošana ikdienā palielina šī enzīma saturu asinsritē par 16%(1).
- Melanoidīni, antioksidanti, kuri izveidojas kafijas pupiņu grauzdēšanas procesā, ir ne vien lieliski brīvo radikāļu neitralizētāji, bet arī kavē lipīdu (tauku) oksidēšanos organismā (1).
- Hlorogēnskābe un kafijas skābe, kofeīns un tā metabolīti (teobromīns un ksantīni) visi ir brīnišķīgi antioksidanti, kas var pasargāt šūnu DNS no bojāšanās, tāpat Hlorogenskābe un kafijas skābe stimulē žults sekrēciju, tām piemīt žultsdzenošas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības (1,6).
- Kafija samazina vēža risku. Vairākos pētījumos atklāta saistība ar kafijas patēriņu un dažādu vēža paveidu- endometrija, krūts, resnās zarnas, ādas, prostatas un aknu- attīstību un progresiju. Kafija, rādās, mazina vēža risku un palēnina vēža šūnu attīstību (1,7).
- Kāds jauns pētījums rāda, ka kafijas dzērājiem ir ievērojami mazāk iekaisuma marķieru asinsritē, par tiem, kuri kafiju ikdienā nelieto. Šis varētu būt viens no skaidrojumiem, kāpēc kafijai piemīt pret-vēža īpašības (Šis pētījums apstrīd citus pētījumus, kas norāda uz kafijas iekaisuma radošo potenciālu) (1).
- Kafija samazina 2. tipa diabēta attīstības risku. Ilgtermiņa kafijas patēriņš samazina saslimstību ar cukura diabētu. (8,9) Kafija atjauno šūnu jutību pret insulīnu (10).

Kafija palīdz dedzināt taukus! Kafija ierosina termoģenēzi, tas nozīmē, ka tā veicina vielmaiņu un palīdz samazināt tauku % organismā.

- Kafija var izglābt Tavas smadzenes! Pēdējie pētījumi liecina par kafijas spēju mazināt risku saslimt ar deģeneratīvām smadzeņu darbību mazinošām saslimšanām, kā piemēram, vecuma demence, Alcheimera slimība, autisms, Pārkinsona slimība, depresija, u.c.
- Kafija iespējams veicina optimālas zarnu mikrofloras attīstību. Šis ir jauns pētniecības lauciņš, taču vairāki zinātnieki, ieskaitot grāmatas “Grain Brain” autoru D.Perlmuteru, izsaka hipotēzes, par kafijas spēju uzlabot labvēlīgo baktēriju īpatsvaru organismā. Par to, kāpēc tas ir tik būtiski, lasi šajā rakstā!
- Kafijai, pretēji mūsu pieņēmumiem, nepiemīt organisma dehidrējošs efekts. Tai ir neliels urīndzenošs efekts sākotnēji, taču ar katru krūzīti organisms iegūst toleranci. Arī sākotnēji diurētiskais efekts nav tik ievērojams, lai mēs teiktu, ka dzerot kafiju, izsausējam savu organismu! (11,12,13)
Kas ne tik labs? (mīnusi)

- Kafija palielina kalcija izvadīšanu (urīnā) no organisma. Nesabalansēta uztura gadījumā, regulāra kafijas lietošana var paaugstināt osteoporozes risku.
  - Kafija ir viena no visvairāk saķīmiķotām plantācijām. (2) Kādos pētījumā atklājās, ka uz viena akra kafijas plantācijas tiek izlietoti ap 150kg ķīmiskā mēslojuma. Citos pētījumos gan atklājas, ka grauzdēšanas process līdz pat 85% samazina šo ķimikāliju saturu kafijā..(3) hmm, cik ļoti es gribu atlikušos 15% pesticīdu savā rīta rituāla krūzē? Un vai tiešām grauzdēšana vienkārši paņem un atdala ķimikālijas no kafijas pupiņām?
  Izvēlies tikai BIOLOĢISKU kafiju, ja vēlies to lietot savai veselībai! Starp citu bez-kofeīna (decaf) kafija ķimikāliju ziņā ir daudz pārāka, jo kofeīna atdalīšana no kafijas prasa vēl papildus šķīdinātāju, kurus ikreiz dzerot šo nepilnīgo dzērienu veiksmīgi uzņemam.
  - Kofeīns, kas ir kafijā sastopamā organismu stimulējošā substance, ne vienmēr, it īpaši mūsdienās, nes pozitīvu efektu. Jutību pret kofeīnu daļēji nosaka mūsu gēni, taču tā ir atkarīga arī no indivīda veselības statusa un attiecīgā brīža dzīvē. Ja Tu dedzini sveci no abiem galiem- esi hroniski neizgulējies, noguris, nervozs, ķermeņa un prāta pārslodzē un ja Tev vēl piemīt kāda no hroniskām saslimšanām – kafija Tev var būt briesmīga ideja.
  Kafija var likt Tev justies absolūti uzvilktam un nemierīgam vai tieši pretēji- liek Tev justies vēl vairāk nogurušam. Daudzi šo nemaz nepamana, taču liela daļa cilvēku, dzerot kafiju, patiesībā jūtas vēl nogurušāki, kas.. neapzināti (vai apzināti) noved pie nākošās kafijas krūzes. Un tikai tad, kad kafijas dzeršana tiek pārtraukta, viņi apzinās, ka kafija patiesībā tikai laupa šo ikdienas enerģiju.
  
  Ja Tu esi noguris, neizgulējies, Tevi moka bezmiegs- grūtības iemigt vai uzmošanās naktī, ja Tu pamosties pārguris, pēcpusdienā Tevi pārņem enerģijas kritieni un Tev ir grūtības atjaunoties pēc treniņiem un nav novērojams progress spēkā un performancē- tas viss vedina domāt par vienu konkrētu problēmu- izdegšanas sindromu jeb virsnieru nogurma sindromu. (3)
  - Kafija palielina kortizola (stresa hormona) līmeni organismā. Hroniski pārmērīgs kortizola daudzums var novest līdz dažādām problēmām, ieskaitot imunitātes disfunkciju, traucētu miegu, pazeminātu gremošanas darbību, kā arī depresiju. Atkarībā no tā, kāda ir organisma individuālā jutība pret stresoriem un cik viegli tas spēj pielāgoties, pēc kafijas malkošanas paaugstināts kortizola līmenis var saglabāties līdz pat 6 stundām. Kaut arī ķermenis ar laiku pielāgojas kafijas patēriņam un tik strauji kortizolu neizdala, pilnīga tolerance pret kofeīnu nerodas nevienam (4).
  - Kafija ir kairinoša un stimulējoša, tāpēc jebkuras saslimšanas laikā vai augsta stresa/noguruma periodos kafija nebūtu ieteicama, jo tā spēlē uz mūsu organisma rezervēm. Kafija nav maģiskā dzira, kas enerģiju sniedz par brīvu, kafija stimulē mūsu pašu spēju būt aktīviem, un ar laiku mēs varam veiksmīgi šo spēju- būt enerģijas pilniem- notrullināt līdz izdegšanas sindromam. Neesi pieraduma un ieraduma vergs- klausies savā ķermenī un esi atbildīgs.
  - Atkarība– kofeīns ir atkarību izraisošs. Jebkura atkarība ieslogo cilvēku būrī. Tur vairs nav brīvas izvēles, bet gan atkarības nosacījumi. Atkarība ir izmaiņas smadzeņu darbībā, kuras paši nekontrolējam. Tāpēc jebkuru atkarību būtu vērts atrisināt! Ieteicams būtu kafijas daudzumu samazināt pakāpeniski, nevis nogriezt pa visam, lai ķermenis spētu pakāpeniski pielāgoties un neradītu attīrīšanās krīzi, galvassāpes, sliktu noskaņojumu un pārmērīgu ēst gribu.
  Savās konsultācijās es nereti saku- ja ir kaut kas, no kā Tu “noteikti nevarētu atteikties”, tas Tavā plānā pazudīs pirmais. Tas ir tāpēc, ka jebkura atkarība signalizē par izjauktu līdzsvaru. Ķermenis vienmēr centīsies saglabāt daudzveidību uzturā un dzīvesveidā, lai nodrošinātu iespējami labāko organisma vidi/stāvokli. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc pēc dažām dienām, kad ēdam vienu un to pašu pārtikas produktu, mums tas sāk izraisīt nepatiku. Organisms prasa pēc dažādības, jo tur kur dažādība- tur daudzveidīgas uzturvielas un potenciāls nodrošināt visu vajadzīgo izdzīvošanai un optimālai funkcionēšanai.
  - Šķērs-reakcija. Ir vēl kāds liels trūkums kafijas lietošanai uzturā- šķērs-reakcija ar glutēna molekulu (vairāk par autoimunitāti un šķērs reaģējošām substancēm lasi šajā sadaļā). Tas nozīmē, ka indivīdiem ar celiakiju vai glutēna nepanesamību pastāv liels risks attīstīt glutēna izraisītos simptomus (zarnu bārkstiņu noārdīšanās, sāpēs un iekaisums gremošanas traktā, imunitātes pavājināšanās, autoimunitāte, u.c.) arī dzerot kafiju.(1,3) Diemžēl Latvijā vēl nav pieejami kvalitatīvi un uzticami plaša spektra laboratoriskie testi, taču tiem, kam ir iespēja un vēlme es pilnīgi noteikti iesaku ASV laboratorijas testus Cyrex Labs, kuri detalizēti parāda potenciālos alergēnus un produktus, kuri Tavam organismam dotajā brīdī nebūtu vēlami.
- - Varbūt ir tā, ka ikdienā kafiju dzert nevari, jo tā Tev izraisa hiperaktivitāti un enerģijas kritumus un veselu lērumu citu nebūšanu, taču aizbraucot ceļojumā vari izdzert par vairākas krūzes? Tas var būt saistīts ar nervu sistēmu un ikdienas stresu, kad Tavas virsnieres un nervu sistēma nespēj uzņemt lielo informācijas daudzumu un pienākumu jūru, un ir gana lielā spriedzē, un kafija tikai piešauj uguni.Izvērtē savu zelta vidusceļu! Es uzskatu, ka mērena bioloģiskas kafijas dzeršana (ar sviestu vai kokosriekstu eļļu) ir veselīga, tad, ja esi vesels, enerģijas pilns, izgulējies un priecīgs! Taču, ja jūti, ka no ikdienas dzīves Tev jau ir gana pārdzīvojumu, iekšēja nemiera un nespēj savākties un nomierināties, iespējams, kafijas dzeršana Tev jāatliek uz laiku, kad būsi ticis skaidrībā, kā balansēt savu ikdienas stresu. Arī gadījumā, ja Tev ir autoimunitāte vai glutēna nepanesamība- esi piesardzīgs un vēro savas izjūtas.

Informācijas avoti

Kafija- melnais grēks vai veselības panācēja?

Kas labs? (plusi)

Kas ne tik labs? (mīnusi)

Iepriekšējais raksts

Nākamais raksts

Birkas