Вiedrība “Šamir” un Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs aicina apmeklēt mākslinieces Silvijas Levensones izstādi “Pazaudēta Identitāte”. Izstāde tiks atklāta 9. septembrī un ilgs līdz 27. septembrim. Izstāde ir veltīta militarizācijas problēmai.

Silvia Levenson rakstīja:

“Es biju daļa no paaudzes, kas cīnījās, lai mainītu netaisnīgu sabiedrību, kurā mijās militārā diktatūra un pilsoniskā īslaicīga valdība.
1976.gada martā militārie īstenoja savu pēdējo un asiņaināku apvērsumu. Man bija 19 gadi un tajā gadā, augustā, piedzima mana meita Natālija.
Viņa ir viena vecumā ar citiem jauniešiem, kuru identitāte nozaga militāristi.
Ieslodzītās grūtnieces tika nogalinātas pēc dzemdībām ar nebijušu nežēlību. Jaundzimušie tika nelikumīgi atdoti adoptācijai. Projektā “Pazaudētā Identitāte” es pētīju šo bērnu mantojumu, kas viņiem ir palicis no sākotnējās ģimenes un sabiedrības.

Tas, kas noticis šajos gados, mainīja manu dzīvi un dzīvi lielākai daļai tās paaudzes argentīniešu. Tas arī iedvesmoja manu mākslas darbu.
Liela daļa no mana darba ir “jaunatklāsme” jeb velme parādīt to, kas parasti ir noslēpts. Es izmantoju stiklu, lai pārstāvētu šo metaforu.
“Pazaudēta Identitātē” es parādīju 116 stikla apģērba figūras, kas reprezentē tos “gadījumus”, kurus atrisināja Plaza de Mayo (Maija laukums)
Bērnu apģērbs, kas izgatavots no stikla, atspoguļo atgūto identitāti; metāla krēsls norāda tukšo telpu, kas gaida, lai būtu piepildīta. Tāpat kā šūpoles ar stikla kurpēm atklāj laikā un telpā sastīvējušo trūkumu.
Lai gan tie pazudušie bērni tagad jau ir pieauguši cilvēki, savā darbā es runāju par bērniem, zīdaiņiem. Tajā periodā viņi bija piesavināti, un tieši to es cenšos dziedēt.

Rietumu sabiedrība piedāvā mums “vienīgo pareizo” modeli par laimi, vecumu un sāpēm, un veci cilvēki pamazām kļūst neredzami.

Šajā pašā sabiedrībā vecmāmiņas Plaza de Mayo (Maija laukums) ievieš inovatīvu faktoru, nosakot mazbērniem to identitāti, un ar savu darbu viņi cenšas atjaunot patiesību.

Lai atgūtu identitāti, kas tika liegta katram mazbērnam, ir veids, kā dziedēt un atjaunot mūsu sabiedrību, un kā māksliniecei, es izpētīšu piemiņas, patiesības un taisnīguma procesu.

Šī instalācija jau bija prezentēta ASV Universitātē Muzejā Vašingtonā, Argentīnas Konsulātā Barselonā, “Galerie Argenttina” Parīzē un 2016.gadā tā tiks izstādīta Murano Stikla Muzejā Itālijā un Bullseye projektā, Portlandā, ASV.”

Izstādes atklāšana notiks 9. septembrī plkst 14:00, Maskavas ielā 14a (Rīgas geto muzejs).