Spīķeru radošajā kvartālā slejas milzu drēbju kalns
Ar mērķi pievērst uzmanību tekstila atkritumu problemātikai Latvijā un rast tās risinājumu, no šodienas Spīķeru radošajā kvartālā kampaņas “Nav, ko vilkt?” ietvaros slejas milzu drēbju kalns, kas simbolizē iedzīvotāju tekstila patēriņa paradumus. Līdz šim kalns bija vērojams pie Kongresu nama, bet līdz pat novembra beigām tas būs skatāms Spīķeru radošajā kvartālā.
Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Trešdaļa iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumos. Tomēr tekstilizstrādājumi, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tāds pats piesārņojuma avots kā plastmasa, riepas vai baterijas. Turklāt sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60 % tekstilizstrādājumu, sadalās tikai 200 gadu laikā. Tāpat statistikas dati liecina, ka gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos – tiek aprakti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti. 
“Milzīgs ūdens patēriņš, piesārņota augsne, gruntsūdeņi un gaiss, nejēdzīgi izšķiestas cilvēku darba stundas – un rezultātā apģērbs, kas gadiem aizmirsts karājas skapī vai turpina piesārņot vidi atkritumu poligonos. Jo pārdomātāks būtu mūsu pieprasījums pēc jauna apģērba veikalos, jo ievērojamāks būtu resursu patēriņa samazinājums. Bet, lai to panāktu, ir jāmainās sabiedrības domāšanai, izvērtējot, vai īstermiņa vēlmju apmierināšana patiešām ir svarīgāka par ilgtermiņa ieguvumu, kā to atgādina arī kampaņa “Nav, ko vilkt?”. Latvijai ir lieliska iespēja jau tagad sākt veidot gudrāku tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai mūsu lietotajam apģērbam dotu otru dzīvi,” norāda Dace Akule, biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte.
Kampaņas “Nav, ko vilkt?” iniciatori mudina rast risinājumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai un ilgtspējīgākai apsaimniekošanai, tostarp šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā, un atgādina: pirms iegādājies jaunu apģērbu, pārskati savu garderobi, iepērcies pārdomāti, bet nolietoto, nederīgo apģērbu nodod atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, lai apģērbu kalni nepiesārņo vidi un neaprok mūs!
Tāpat, aktualizējot nepieciešamību pēc ilgtspējīgas tekstila atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, sadarbības memorandu jau parakstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM), Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Valsts vides dienests, Latvijas Zaļais punkts, biedrība “Zaļā brīvība”, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija (VRUA), Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA), biedrība “Latvijas Sarkanais krusts”, lielveikalu tīkls “Rimi Latvia”, lietotu apģērbu veikalu tīkls “R.D.A.” un citi partneri. Memorandam joprojām aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un uzņēmumi, lai veicinātu vērtīgas pārmaiņas un Latvijā izveidotu ilgtspējīgu tekstila šķirošanas un apsaimniekošanas sistēmu.
Vairāk: www.navkovilkt.lv
Iepriekšējais raksts
Rīgas krāmu tirdziņa atradumi septembrīNākamais raksts
Renovēta viena no Spīķeru kvartāla centrālajām ēkām